eSHa Trimarin

Kad jālieto Trimarin?

Pareizas diagnozes noteikšana ir jau pirmais solis veiksmīgai ārstēšanai. Vairākums no zivtiņu saslimšanām ir lipīgas un ātri izplatās, tāpēc diagnozes noteikšanai un ārstēšanai ir jānotiek nekavējoties.

Pastāv daži rādītāji, pēc kuriem var noteikt saslimšanas sākumu.

Āda: tā ir pirmā aizsardzības līnija un bieži vien pirmie saslimšanas rādītāji izpaužas tieši tajā. Nepieciešams novērot un ņemt vērā jebkādas izmaiņas zivtiņas ādas krāsā un ārēja izskatā.

Spuras: Vērojiet zivtiņu spuras. Pieguļošās pie sāniem spuras jau ir signāls par saslimšanu.

Peldēšanas uzvedība: neparasto vai ļengaino peldēšanu var identificēt kā saslimšanas sākumu.

Kuras zivtiņas var ārstēt ar Trimarin?

Visas jūras zivtiņas. Nekādā gadījumā neizmantojiet preparātu tropiskām un aukstūdens zivtiņām un izvairieties no preparāta pārdozēšanas jūtīgām zivtiņām.

Vai var izmantot preparātu ar bezmugurkaulniekiem?

UZMANĪBU! Nekādā gadījumā neizmantot preparātu Trimarin akvārijos ar bezmugurkaulniekiem, koraļļiem, vežveidīgajiem!

Jūras zivtiņu ārstēšanai akvārijos ar bezmugurkaulniekiem, koraļļiem un vežveidīgajiem, izmantojiet preparātu eSHa Oodinex. Tas ārstē šauru jūras zivtiņu slimību spektru, tomēr nav kaitīgs akvārijiem ar bezmugurkaulniekiem un citiem jūras iemītniekiem.

Ko ārstē preparāts Trimarin?

Šīs preparāts ārstē jūras zivtiņu plašu saslimšanu un simptomu klāstu. Tomēr, tā kā dažu saslimšanu simptomi nereti ir ļoti līdzīgi, dažreiz ir diezgan grūti noteikt precīzi kāda saslimšana kaiš zivtiņai. Preparāta plašs pielietošanas klāsts praktiski izslēdz nepareizās ārstēšanas varbūtību. Tomēr, ir svarīgi arī saprast, ka Trimarin nav brīnumains preparāts, kas var izārstēt jebkuru slimību.

Ja Jūs esat pamanījuši kaut vienu no zemāk minētajiem simptomiem, iesakam Jums pielietot Trimarin zivtiņu ārstēšanai.

1. “Oodinium” – oodinioze vai “koraļļu zivtiņu saslimšana”, vai arī “jūras samtainums”. Tas ir viena no visizplatītākajām jūras zivtiņu saslimšanām. Pazīmes: sīkie balti-dzelteni plankumi vai balts-melns zivtiņās ķermeņa pārklājums, īpaši bieži tas tiek vērots uz spurām. Šie plankumi var radīt miglaini zeltaino zivtiņās ķermeņa virsmas izskatu. Zivtiņa var kasīties pret cietiem priekšmetiem akvārijā, bieži kustināt žaunas – apgrutināti elpot. Gļota var pārklāt zivtiņas ķermeņa virsmu. Biežāk tas tiek novērots ķirurgzivīm un klaunzivīm.

2. “Marine whitespot” – vēl viena ļoti izplatīta jūras zivtiņu slimība. Tie ir baltie punkti uz zivtiņās ķermeņa un spurām. Zivtiņa cenšas paberzēties pret cietiem dekora priekšmetiem akvārijā.

3. “Fungus” (sēnīte) – balti vai pelēkbalti pūkaini izaugumi uz zivtiņas spurām un ķermeņa. Bieži vien var novērot brūces un zivtiņu zvīņu slāņa bojājumus tajās vietās, kur gļotas slānis ir bojāts. Šī ir klasiska sekundārā infekcija.

4. “Finrot” – šī saslimšana vat veidoties un attīstīties daudzu baktēriju, intensīvās barošanas un vairošanas dēļ. Tā var arī ietekmēt astes spuras stāvokli. Zivtiņas spuras paliek nodriskātas, iekaisušas.

5. “Dropsy” – tūska, pietūkušais vēders. Jauktā vīrusa un/vai ,bakteriālā infekcija. Zivtiņai uztūc zvīņas un spuras, izceļas no ādas. Apkārt piepaceltām zvīņām nereti var redzēt sarkanus plankumus. Pie spuru pamatnes un ap anālo atveri parādās sarkanas vai asinis pieplūdušas vietas. Acis var būt uztūkušas.

6. “Wasting disease” – novājinoša slimība, kuru nereti sauc par zivju tuberkulozi (Mycobacterium). Simptomi var būt sekojoši: svara zūdums, čūlas uz ķermeņa, uztūkušas acis, apātija, pietūkušais vēders, ķermeņa daļu iekaisums, ēstgribas zaudējums, “apjukts” izskats.

7. “Nodule Disease” – Limfocistoze (Lymphocystis). Infekcijas saslimšana. Viegli sajaukt ar balto punktu slimību – whitespots. Parādās daži mazie punktiņi (īpaši uz spurām), un ar laiku tie var izveidoties līdz liela mezglveida izaugumam, kas pēc formas atgādina kāposta kacenu.

8. “Gill Worms” – žaunu tārpi. Šie mazie tārpi ķeras pie zivtiņu auduma slāņa. Infekcija var strauji izplatīties. Saslimšanas gadījumā zivtiņai ir apgrūtināta elpošana, tā ķer gaisu uz virsmas, zaudē svaru, rīvējas ar žaunām gar cietiem priekšmetiem.

9. “Seahorse disease” – jūras zirdziņa (Hyppocampus) saslimšana. Ļoti reta saslimšana. Jūras zirdziņam parādās baltie mezgli-izaugumi uz ādas, zaudē svaru, zivtiņa izkropļojas. Izaugums var kļūt slimīgs, ar to mazinot atveseļošanas iespējamību.

Papildus simptomiem augstāk minētajām slimībām, ir vispārējo simptomu klāsts simptomi, kurus ļoti svarīgo novērot:

– Kratīšana ar galvu;

– Duļķainas acis;

– Asins plankumi;

– Gļotainie plankumi;

– Atrašanās pie ūdens virsmas;

– Gļotaina iekaisuši āda;

– Atvērtās brūces, asiņojošā āda;

– Apgrūtināta elpošana;

– Ķermeņa kratīšana;

– Plankumaina āda vai ādas krāsas zudums;

– Cietas zvīņas vai zvīņu zaudēšana;

– Bieža žaunu kustināšana.